“Dzeja vieno pāri paaudzēm un laikiem. Dzeja vieno valodā, vieno starp un pāri valodām, dodot savu balsi tiem, kurus mēs citādi nesadzirdētu. Dzeja vieno klasiķu skaistumā un jauno dzejnieku jaudā, valodas plūdu pārmērībā, trāpīgas rindas skaidrībā un atbrīvojošā muļķībā,” stāsta “Dzejas dienu” padomes loceklis, dzejnieks Edvards Kuks.
Septembris tradicionāli ir Dzejas dienu mēnesis. Šogad Dzejas dienu moto bija “Dzeja vieno”. Ogres Valsts ģimnāzijas skolēni mācību procesa ietvaros vienojās dzejas lasījumos, radošā procesa un dzejnieka personības iepazīšanā, ka arī dzejas radīšanā.
10. klašu skolēniem dzejas stundas noritēja K.Skujenieka zīmē. 10. f un 10. g klases skolēni, virtuāli tiekoties ar dzejnieku, iepazina ne tikai dzejnieka personību, bet izzināja arī radošā procesa iespējas un paši tajā iesaistījās, veidojot akmens stāstu.
10.a, 10.c un 10.e klases skolēni iepazinās ar Knuta Skujenieka un Māras Zālītes dzīves un daiļrades faktiem, lasīja un klausījās dzejoļus, izteica savu vērtējumu par tiem, sacerēja akrostihu, veltītu Mārai Zālītei, rakstīja dzīvo dzejoli par sevi. Katra klase izmēģināja modernistu paņēmienus dzejoļu radīšanā – rakstīja kolektīvos dzejoļus, radīja to vizualizāciju un uzstājās ar dzejoļu lasījumiem.
Literatūras stundās skolēniem tika dota iespēja iepazīt arī moderno dzeju. 8.a, 9.b, 9.e un 12.a klases skolēni lasīja K.Burānes un K.Vērdiņa dzeju, diksutēja par tās kompozīciju, māksliniecisko izteiksmību, modernajiem meklējumiem un atradumiem tajā. Jaunieši paši arī iesaistījās radošajā procesā, izejot ārpus literatūras kabineta un vērīgi ieskatoties savā ielā, lai veltītu dzejas vai prozas rindas tai.
Tā savu Staru ielu raksturo 8.a klases skolniece M.Pupina:
“ Mana iela-
Citiem cita pasaule,
Man tā
Silta rīta saule.
Stari atspīd dienu dienā
Prieks te valda ielā.”
M.Pupina (8.a) 
Līga Leja (9.b)
Šarlote Širaka (8.a) 
Marta Barlo (9.b) 
Iedvesmojoties no M.Zālītes dzejoļa “Bērns apglezno akmeni”, vairāku klašu skolēni (9.a, 9.c, 8.f) atdzīvināja akmeni, apgleznojot to un radot stāstu dzejā vai prozā “Mans akmens runā”.
Rebeka Trofimova (9.a) 
Paula Estere Āboltiņa (9.a) 
8.f klases akmeņu galerija
Literatūras stundās notika arī radošo darbu un dzejas lasījumi. 10.a klases skolēni mācījās K. Skujenieka dzejoli no galvas un runāja to klases priekšā. 10.f, 10.g un 11.b klases skolēni uzstājās ar dažādu izvēlēto dzejoļu lasījumiem, pamatojot savu izvēli. 8.b, 9.d, 10.h, 11.c, 12. b klases skolēni veidoja izvēlēta dzejoļa attēlu, izmantojot gan zīmējumu, gan fotogrāfiju, gan dabas materiālus, gan mūziku.
Annemarija Blumere 8.b 
Aira Inese Mičule 11.c 
Adele Krūzmane 10.h 
Marika Dērveniece 12.b
8.d klase Dzejas dienu ietvaros devās ārā, lai veidotu savu moderno dzeju, kas vieno. Skolēnu uzdevums bija no dabas materiāliem izveidot savu mūsdienu dzejoli. Skolēni aizrautīgi piedalījās dzejas lasīšanā un secināja, ka dzeja var būt interesanta, mūsdienīga un dažāda.
8.c klase stundā iepazinās ar mūsdienu dokumentālās izrādes dzejas krājumu “Netikumīgie”, savukārt 8.e klase-ar K.Vērdiņa dzejoļiem. Skolēni analizēja, kāda ir mūsdienu dzeja, kā tā spēlējas ar lasītāju. Izmantojot spēles metodi, skolēni izvēlējās vienu dzejoli no šī krājuma un mēģināja to pārvērst emoji zīmēs. Lai izceltu valodas nozīmi ne tikai literatūrā, bet arī katra ikdienā, skolēni mainījās ar izveidotajiem emoji dzejoļiem un mēģināja tos pārvērst atpakaļ dzejā.
Interaktīvā dzejas iepazīšanās procesā, iepazīstot dažādus apskates objektus Ogres pilsētā un radot asociatīvo dzeju, iesaistījās 10.d, 11.a un 12.a klases skolēni. Ārpus literatūras kabineta dzeju iepazina arī 10.c klases skolēni, viņi devās interaktīvā pārgājienā pa Raiņa un Aspazijas dzīves un mīlestības vietām Jūrmalā. Jaunieši iejutās autentiskā dzejnieku dzīvesvidē, iepazina dzejnieku personības, darba un atpūtas attiecības, kā arī labāk izprata dzejnieku dzīves laika sabiedriskās un vēsturiskās norises. Pie skulptūrām “Lauztās priedes” un “Aspazija kāpās” skolēni lasīja Raiņa un Aspazijas dzejoļus. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros skolēni ielūkojās autentiskā dzejnieku dzīves vidē, noskatījās filmu par Raini un Aspaziju, kā arī apmeklēja izstādi “Rainis un jūra”, kas vēsta par Raiņa un jūras attiecībām dzīvē un dzejā.
Informāciju apkopoja un sagatavoja Latviešu valodas mācību jomas vadītāja Svetlana Sermule